Priekule ir pilsēta Latvijā. Tas atrodas valsts dienvidrietumu daļā, netālu no Baltijas jūras piekrastes. Priekule atrodas Liepājas apriņķī, kas ir viens no Latvijas reģioniem. Pilsētā ir mazs iedzīvotāju skaits, bet tā ir nozīmīgs administratīvais un kultūras centrs savā teritorijā.
Veselavas muiža atrodas pēc adreses: “Viesturi”, Veselava, Veselavas pagasts, Cēsu novads. Veselavas ēka ir viena no divpadsmit ēkām, kas kādreiz veidoja lielu muižas kompleksu ar parku un dīķi. Šis muižas komplekss ir celts 19. gadsimtā, un tam ir unikāla arhitektūras iezīme.
Veselavas muiža tika iekļauta aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un tā arhitektonisko nozīmi atzina valsts. Muižas ēka piedāvā apmeklētājiem iespēju iepazīt fon Kampenhauzenu dzimtas vēsturi, kā arī apskatīt unikālo dūmvadu sistēmu mājas iekšienē. Ir iespēja apskatīt telpas, kurās glabājas senlietas, tostarp darbarīki un sadzīves priekšmeti.
Kas attiecas uz ieejas maksu, pensionāriem un studentiem biļete maksā 2,00 eiro, bet pārējiem apmeklētājiem – 3,00 eiro.
Veselavas muiža izveidota 1602. gadā teritorijā, kur agrāk atradās vairākas Pētera Veseļavska muižai piederošās mājas. Šī vieta kļuva ne tikai par muižas mājvietu, bet arī deva nosaukumu visam pagastam, cēlies no uzvārda Veselavskis, kas laika gaitā zaudēja burtu “k”. 17. gadsimtā Veselavas muiža līdz 1744. gadam bija kopīpašumā ar Raunas pils muižu. Pēc tam ķeizariene Elizabete 1760. gadā uzdāvināja Veselavas muižu ģenerālleitnantam kņazam Nikatam Trubeskim, kā arī Laukalnus, Baižkalnus un Jaunraunu.
1761. gadā princese Anna Nariškina īpašumu par 20 000 sudraba rubļiem pārdeva Frīdriham Džastinam fon Brueningam. 1770. gadā viņš iegādājās arī Paulija īpašumu. Viņa dēls apriņķa tiesnesis un tiesu padomnieks Frīdrihs fon Bruenings kļuva par abu īpašumu īpašnieku 1794. gadā. 1797. gadā īpašumi par tādu pašu summu tika pārdoti baronam Baltazaram fon Kampenhauzenam.
1801. gadā muižu mantoja barona Kampenhauzena dēls barons Kristofs Johans fon Kampenhauzens. Pēc viņa nāves šos īpašumus mantoja viens no viņa 13 bērniem barons Teofils fon Kampenhauzens, zemes tiesas asesors. 1871. gadā muižas īpašnieks bija Teofila dēls Landrāts Baltazars Teofils fon Kampenhauzens. Pēdējais Veselavas muižas īpašnieks bija viņa dēls Aurēlijs fon Kampenhauzens, kuram tā piederēja kopš 1910. gada.
Pats muižas komplekss tika uzcelts 1840. gados un ir gandrīz pilnībā saglabāts. Muižas ēkai ir divi stāvi un tā atgādina burtu “U”. Tā atrodas uz salas, kuru no visām pusēm ieskauj grāvis. Māja tika uzcelta eklektisma stilā un tika uzcelta iepriekšējās nodegušās mājas vietā. Mājas īpašībās ietilpst akmens tilti, kas ved uz pagalmu, un pārsteidzoša dūmvadu sistēma. Īpašuma plānojums ir kaut kas neparasts un unikāls. Galvenā uzmanība tiek pievērsta kungu mājai, kas, šķiet, atrodas uz lielas ovālas salas, ko ieskauj ūdens grāvis. Šis ar ūdeni piepildītais grāvis rada neieņemama cietokšņa iespaidu un atgādina viduslaiku pilis, kur ūdens barjerām bija liela nozīme aizsardzībā. Divi akmens tilti ved pāri grāvim uz muižas priekšpagalmu, un pusapaļas arkas, kas veidotas no kaļķakmens blokiem, piešķir arhitektonisku harmoniju un greznību.
Šis plānojums uzsver muižas īpašo nozīmi citu ēku vidū. Priekšpagalma dienvidu pusē ir augļu dārzs, kas īpašumam piešķir dabisko pārpilnību un auglību. Muižas ēkas ziemeļu pusi rotā parka laukums ar dažādiem ziediem, dekoratīviem krūmiem un kokiem. Aiz šī lauka, ko ieskauj ūdens grāvis, paveras lielisks skats uz dzirnavu dīķa gludo spoguli.
Interesanti ir arī tas, ka Veselavas muižā ir leģenda par balto dāmu, meiteni, kura nevēlējās precēties ar baronu.