Sudrabu Edžus literārā taka

Katras vietas vērtību nosaka vēstures notikumi, vide un cilvēki. Viena no Gramzdas pagasta vērtībām ir te no 1888. līdz 1906. gadam dzīvojušais rakstnieks, skolotājs, arī 1905. gada revolūcijas dalībnieks Sudrabu Edžus, kura mūžs bijis raibs gluži kā dzeņa vēders.

Viņš saprata, ka neviena lieta pasaulē netiktu atklāta, ja nebūtu tādu dullo, kuri iet, meklē, mēģina saprast lietu kārtību un radīt jaunu. Varbūt tieši tāpēc Gramzdā 1901. gadā tapa Sudrabu Edžus stāsts jaunatnei „Dullais Dauka”, kuru zina visā Latvijā. Kas ir aiz horizonta? Kā tas ir, ka Zemi, Mēnesi un Sauli nekas netur? Kur paliek Saule, kad tā noriet? Šo jautājumu dēļ zinātkārais puika Dauka stāstā tika saukāts par dullo.

Kā aizgājušajam laikam turpināt dzīvot vēl šodien, savu vērtību saglabājot? Tādi mazliet virs zemes staigājoši, idejas radoši un horizontu meklējoši ļaudis taču ir arī tagad. Tautā ir teiciens – tāds tādu atrod… jo, piekritīsiet, kļūt par rakstnieku, tāpat kā kļūt par mākslinieku, jau arī ir tāds zināms dullums!

Tāpēc šovasar norisināsies Sudrabu Edžus dullumam veltīts plenērs ar vairāku jau pieredzējušu un jauno mākslinieku piedalīšanos, kura rezultātā Gramzdas Mežaparkā 11. septembrī – Sudrabu Edžus dzimšanas dienā – atklāsim Meža galeriju. Mākslinieki savā radošajā procesā iedvesmojas no Sudrabu Edžus dzīves un darbiem, veidojot lielformāta gleznas, kas rotās Gramzdas Mežaparka takas visu cauru gadu un ļaus dabas un aktīvās atpūtas baudītājiem vienlaikus kļūt arī par mākslas un kultūras baudītājiem.

Mākslinieki šobrīd strādā pie skicēm, kas plašākai publikai tiks prezentētas šī gada 10. jūlijā Liepājas simfoniskā orķestra Ē. Rimbeniekam veltīta koncerta Smaižu baznīcā apmeklētājiem, tādējādi šovasar aicinot apkārtnes iedzīvotājus vērst uzmanību uz veseliem diviem Gramzdas dižgariem, kas atstājuši savas pēdas ne tikai novada, bet arī visas Latvijas vēsturē.

Aicinām iepazīties ar darbiem, kurus izstrādā mākslinieki:

 


PĒTERIS TAUKULIS

Liepājnieks, kura ceļš līdz māksliniekam un mākslas vēstures pedagogam ir raibi garš. Viņš ir bijis strādnieks Ventspils ostā, mežcirtējs, kaļķu apdedzinātājs Liepājas Metalurgā, restaurators un brīvmākslinieks. Māksliniekam ir paveicies ar visdažādākajiem darītajiem darbiem, jo pateicoties tiem, ir izveidojusies pārliecinoši raibā kolāžu mākslas valodas īpatnība.

Skatoties Pētera Taukuļa kolāžas, rodas asociācijas par dažādu ikdienišķu lietu raibu miksli, kur vienā darbā apvienojas dažādas epizodes.

Kolāžās asprātīgi izmantots viss, sākot no neizmestām

 tramvaja biļetēm un beidzot ar pierakstiem un ieceru skicēm. Sākotnēji bez kaut kādas speciālas ieceres uz dažādām lapām tiek fiksēts viss, kas liekas interesants un svarīgs. Vēlāk ikdienas vizuālie pieraksti tiek salīmēti kopā un izveidoti apvienojoši akcenti, kas ar veikliem līniju un krāsu vilcieniem palīdz uzmeklēt un atpazīt ikdienas zemtekstus un raksturot eksistences aktualitātes. Veidojas vienlīdz ļoti nopietnas un ļoti skumjas noskaņas. Svarīgs ir viss, jo katra darbu kompozīcijā iemontētā detaļa atgādina, ka dzīve patiesībā sastāv no ļoti pretrunīgiem ikdienas fragmentiem.  

 

 

 

 

 

 


KILLIAN FOUQUET

Killian Fouquet uz Latviju no Francijas pārcēlās 2019. gadā, sekojot sapnim par klusu un vienkāršu dzīvi dabas tuvumā. Savukārt mākslas darbos apspēlētās tēmas ir krasā kontrastā ar ārējo vienkāršību, atklājot iekšējās pasaules komplicētību un nepārvaramu tieksmi izzināt dažādus savas cilvēcīgās pieredzes aspektus. Savos darbos viņš naviģē starp abstrakciju un figurālo mākslu, rotaļājoties ar gaismu, telpu, formu un kustību.
Mākslu Killian ir apguvis pašmācības ceļā, aizrautīgi eksperimentējot pats un studējot gan klasiķus, gan mūsdienu mākslinieku daiļradi. Māksla viņam ir nebeidzams process, mūžīga tiekšanās pretī nekad neaizsniedzamai pilnībai.

 

 

 

Bet uz jūru skatīties tas varēja, cik tīk, – varēja arī brist viņā labi tālu. Kaut jel spētu izbrist līdz tai vietai, kur debess velve nolaižas līdz ūdens līmenim, tad redzētu, kas tur īsi ir aiz viņas. Brīnums, kāpēc saule netika nekad tālāk kā līdz zināmai strīpai! – Liela lieta viņai pavirzīties taisni uz priekšu, – bet ne, jāgrimst un jāgrimst jūrā.

 

 

 

 

 

 

 

 


SOFIJA BUMBULE

Šogad svaigi pabeigusi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas keramikas izstrādājuma dizainu. Nav nevienas lietas, ko nevaru izdarīt. Uzsāktas mācības LMA glezniecības katedrā.

Galvenais ir tikt pāri sev, neviens cits vairs tevi nevarēs apturēt.


ROLANDS GŪTMANIS

Izpaužos gan mākslā, gan dzīve visdažādākajos veidos.

 

 

 

 

-Kāds tad bija tas acu apmānītājs, vai labs vai slikts?

-Ne es zinu, vai viņš bija labs ne es zinu, vai viņš bija ļauns, zinu tikai to, ka ļaudīm tīk skatīties,
kad viņš tiem apmāna acis.

 

 

 

 


DACE GAILĪTE

“Vietējā”… dzimusi un augusi Priekulē, Gramzdā gājusi arī bērnudārzā. Skolas gaitas  aizvedušas uz Liepāju un Rīgu, kur tika apgūts ādas dizains un stikla māksla. Bet nu jau kādu laiku tiek vadīts tūrisms Priekules apkārtnē (bijušajā novadā), kā arī strādāts ar bērniem Kalētu un Priekules Mūzikas un mākslas skolās. Šajos sfērās izpaužas arī radoši, jo patīk darboties ar dzīvespriecīgiem un smaidīgiem cilvēkiem.

 

 

Darba nosaukums “Lai nez cik liels ir tumsas spēks, pēc trešiem gaiļiem saule lēks!”

Darba idejas pamatā ņemts Sudraba Edžus dzejolis “Pēc trešiem gaiļiem” un paša autora rokraksta fragmenti.