Latvija piesaista tūristus ar savu dabas skaistumu, arhitektūras pieminekļiem un vēsturiskajām pilsētām. Populāri tūrisma galamērķi ir Rīga, Jūrmala (kūrorts Baltijas jūras piekrastē), Gaujas un Siguldas nacionālie parki un daudzi citi, tostarp Priekule un Priekules novads. Priekulē var sastapt dažādas iestādes un ēkas, kas kalpo iedzīvotāju vajadzībām. Šeit atradīsies Priekules vidusskola, kas rūpējas par jaunākās paaudzes izglītību, novada dome, kurā tiek risināti svarīgi jautājumi, kultūras nams, kas piedāvā kultūras pasākumus un izklaides, slimnīca, kurā rūpējas par iedzīvotāju veselību, un vairākas baznīcas, tostarp luterāņu un baptistu baznīcas, kur cilvēki pulcējas kopīgās ticības noskaņās. Priekulē, tāpat kā Rīgā, ir Zviedru vārti, kas ir sardzes struktūra, kas atrodas pie ieejas baronu fon Korfu bijušās Priekules dzimtas muižā. Priekules Zviedru vārti atrodas Zviedru vārtu ielā 2, Priekulē. Šie vārti tiek uzskatīti par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, un tiem ir bagāta vēsture.
Zviedru vārtu būvniecības vēsture ir diezgan noslēpumaina. Virs vārtiem iegravēts datums “1688”, taču pētnieki un mākslas vēsturnieki uzskata, ka celtne varētu būt celta 17. gadsimta pirmajā pusē vai pat agrāk. Vārtu arhitektoniskais stils ir raksturīgs 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta sākuma periodam, kad ēkas akcentēja savu aizsardzības funkciju. Šos vārtus rotā arī Korfu un Rēdernu dzimtu ģerboņi, kas norāda uz ēkas saistību ar šīm divām dzimtām.
Viens no Priekules muižas īpašniekiem Frīdrihs Heinrihs fon Korfs bija precējies ar Helēnu Eleonoru fon Rēderni. Savā testamentā Frīdrihs Heinrihs fon Korfs atstāja īpašumu savai atraitnei, un viņa kļuva par vienīgo sievieti, kas apsaimniekoja Priekules muižu. Tas bija rets izņēmums tajā periodā. 17. gadsimtā Priekule piedzīvoja saspringtus laikus, jo atradās reģionā, kas bieži bija zviedru iebrukumu mērķis. Zviedrijai bija spēcīga ietekme Baltijas jūras reģionā un tā iebruka blakus esošajās zemēs, un vietējie īpašumi bieži tika pakļauti okupācijai.
Zviedru vārtu izveide, iespējams, bija mēģinājums nodrošināt Priekulei papildu aizsardzību no zviedru uzbrukumiem. Šī struktūra varēja darboties arī kā robežkontroles punkts, jo šajā vietā krustojās trīs ceļi, un par robežas šķērsošanu varēja iekasēt muitas nodevas. Ir arī leģenda, kas vēsta, ka barons Korfs licis vārtos iebūvēt slepenu eju. Iespējams, ka šī niša tika izmantota, lai paslēptu vērtslietas, un tiek uzskatīts, ka tā joprojām ir neatklāta.
Priekules Zviedru vārti ir ne tikai arhitektūras piemineklis, bet arī liecība par nemierīgajiem vēstures notikumiem, kas šajā novadā norisinājās 17. gadsimtā.
2017. gadā par godu Latvijas simtgadei un Zviedru vārtu Dzimšanas dienai Priekulē notika vairāki nozīmīgi pasākumi. Īpašu uzmanību un rūpes saņēmuši Zviedru vārti, kuriem 2017. gadā apritēja 330 gadi. Viena no dāvanām šai vēsturiskajai vietai bija jauns āra informācijas dēlis, kas novietots vārtu ejā. Priekules Zviedru vārtu otrajā stāvā katru gadu tika rīkota izstāde, kas darbojās līdz tūrisma sezonas beigām rudenī. 2017. gadā šajā izstādē bija apskatāmi eksponāti, kas atvesti no Priekules novada arhīviem un seno priekšmetu noliktavām. Šie priekšmeti un darbarīki ļāva apmeklētājiem iegremdēties atmosfērā, kas šeit valdīja pirms simts gadiem, uzzināt, kādi priekšmeti tika izmantoti ikdienā, ar kādiem instrumentiem cilvēki strādāja un kā mācījās.
Un ņemot vērā, ka Zviedru vārti ir visapmeklētākais tūrisma objekts apkārtnē, veikalā Zviedru vārti tika atvērts stends ar bukletiem, kurā ikviens varēja atrast informāciju par citiem novadiem un Priekules novadu. Šī informācija tika sniegta bez maksas un bija pieejama ikvienam, lai mudinātu tūristus un iedzīvotājus izpētīt un izprast šo apbrīnojamo reģionu.