Priekules novads

Purmsātu muižas stāsts

Vispārīgas ziņas- Purmsātu muiža pirmo reizi minēta rakstos 1357.gadā, kad barons Rummels to saņem lēnī. Baroni Rummeli valda vairāk kā 400 gadus, 1820.gadā Hermanis fon Rummels muižu pārdod izsolē. Gadu gaitā muižai nomainās vairāki saimnieki- Ašbergi-Ketleri ,Roppes, Hāni , Ungern-Šternbergi … Lasīt vairāk »

LIELĀ PRIEDE

Šī vieta ir asaru un traģēdiju pilna. Te 1905. gadā, sodot ar nāvi, nošāva tos zemniekus, kuri piedalījās Dāmas muižas dedzināšanā.
1941. un 1949. gadā šeit saveda Aizvīķu ļaudis pirms izsūtīšanas uz Sibīriju.
Gadu desmitiem šī priede bija daudzu mīlētāju … Lasīt vairāk »

Priekules IKARS

1670. gadā Priekules pils kalējs bija pirmo reizi apņēmies lidot pa gaisu un tikt līdz Skodas ciemam, par ko barons Korfs bija solījies izmaksāt tam 500 zelta dukātu.

Lidonis pēc smēdes atrašanās vietas bieži tika saukts arī par Edas Varacepļu … Lasīt vairāk »

Purmsātu muižu kastaņkoku aleja

No senseniem laikiem uz Purmsātu muižu vedusi aleja. Purmsātnieku atmiņās ir stāsts par kastaņkoku aleju, kura vedusi uz muižu un īpaši skaista bijusi to ziedēšanas laikā. Brūnie kastaņu bumbuļi  tā vilinājuši, ka ne viens vien zemnieks to iebāzis kabatā, pārnesis … Lasīt vairāk »

PURMSĀTU MUIŽAS ROBEŽAKMENS

Purmsātu muižas robežakmens, kā vagaris stāv un noraugās uz bijušās muižas robežām.

Nav sīkāku datu par tā uzstādīšanas gadu, nav iegravētu ciparu vai burtu, kas norādītu un dotu kādu sīkāku informāciju.

Ir zināms, ka šāda tipa stabi ir bijuši vairāki. … Lasīt vairāk »

DZĒRVJU SENKAPI

Purmsātu centrā atrodas Dzērvju kapu lauks (ugunskapi). Senkapu lokalizāciju apgrūtina neprecīzas  ziņas, kā orientieris izmantotas bijušās “Virsaišu” mājas. Apstrādājot “Virsaišu” zemi un arī  netālu no tās ,vietējie iedzīvotāji šad un tad atrod liecības tam, ka pašā Purmsātu centrā pāris simtus … Lasīt vairāk »

PURMSĀTU (UPES) PILSKALNS

Purmsātu pilskalns (arī Upes, Bunču, Priednieku pilskalns) atrodas Virgas pagastā 2,3 km uz ZR no Kalētiem, Birsteles (Birkstalas) upītes labajā krastā, 200 m uz DR no mājām” Upes”.Pirmās ziņas par pilskalnu 1929. gadā sniedzis J. Grietēns; 1942. gadā senvietu apzināja … Lasīt vairāk »